Ētikas un kristīgās tikumības padomes programmātiskais
paziņojums
Daudzus gadu desmitus Latvijas sabiedrība dzīvoja
totalitārā režīmā, un uz iedzīvotājiem dziļu ietekmi atstāja materiālisms un
ateisms.
Pašlaik eksistē apziņas brīvība un konstitucionāli ir
aizsargātas indivīda tiesības izvēlēties reliģiju.
Aizvadītajos valstiskās neatkarības gados ticīgajiem ir
prieks par atjaunotajiem dievnamiem, sakoptajiem kapiem un tendenci Latviju
veidot kā kristīgu valsti.
Sabiedrības lielākā daļa Latviju vēlas redzēt kā kristīgu
valsti, kurā valda kristīgās ētikas ideāli. Sabiedrība skaidri apzinās, ka
morālo ideālu trūkums un sabrukums vienmēr noved pie noziedzības, alkoholisma,
narkomānijas, izvirtības pieauguma un no šīs drūmās likumsakarības neizdosies
izvairīties arī Latvijai, ja savlaicīgi netiks nostiprināti kristīgās ētikas principi.
Baznīca ir atdalīta no valsts, taču tas nemazina Baznīcas lomu sabiedrības
dzīvē.
Baznīcai ir savs viedoklis par to, kas notiek sabiedrības
dzīvē. Baznīca nenorobežojas no tikumības, izglītības un audzināšanas problēmām
mūsdienu sabiedrībā.
Latvijas valstī šodien ir jārisina daudzas problēmas, kas
saistītas ar nacionālajām attiecībām, sabiedrības integrāciju, ekonomiku,
izglītību. Latvijai ir visas iespējas savas problēmas risināt, balstoties uz
kristiānisma vērtībām un kristīgās ētikas normām. Tikumības jomā citas
alternatīvas nav.
Kristīgās ētikas prioritāte mūsdienu sabiedrībā nenozīmē
to, ka netiek realizēts apziņas brīvības princips — katrs cilvēks ir tiesīgs
pats izvēlēties savu attieksmi pret Dievu un reliģiju.
Kristīgās ētikas perspektīvas ir atkarīgas no cilvēka
audzināšanas kristietības garā, kas reizē ir garīgs veids cilvēka
pilnveidošanās procesā. Garīgo vajadzību apmierināšana nes mieru cilvēku sirdīs
un dvēselēs, kā rezultātā ieguvēja ir visa sabiedrība.
Latvijas sabiedrībā šodien ir spilgti izteiktas morālās
krīzes pazīmes. Par to liecina tādas dziļi amorālas parādības kā pasūtījuma
slepkavības, organizētā noziedzība, valsts nolaupīšana, korupcija, narkomānija,
alkoholisms, homoseksuālisms, pedofilija, totāla neticība valsts varai un tiesiskumam.
Netikumība, mantkārība, visatļautība, tiesiskais nihilisms draud pārvērsties
par dzīves normu, atstājot graujošu ietekmi uz jaunās paaudzes morālajiem
priekšstatiem un jaunatnes garīgo audzināšanu. Sabiedrību pārņem neticība,
vienaldzība, apātija, vēlēšanās atstāt valsti. Cilvēkos mazinās dzīves jēgas
izjūta, cilvēkos zūd ticība par savu bērnu nākotni Latvijā.
Mēs dzīvojam plurālistiski sekulārā sabiedrībā, kurā
konstatējama atsevišķu sabiedrisko sfēru un sociālo grupu attālināšanās no
reliģijas. Sastopama tendence arī morāli, tikumību pārvērst par laicīgu
izpausmi, izslēdzot reliģijas un kristīgās ētikas ietekmi. Latvijā šodien vairs
nefunkcionē ateisms kā valstiskā ideoloģija, taču pilnā mērā nefunkcionē arī
kristietība, kas vēsturiski tradicionāli vienmēr dominējusi mūsu zemē.
Pašlaik Latvijas attīstību traucē ne tik daudz
intelektuālo un profesionālo resursu nepietiekamība, kā morālā krīze, kas
draudoši aptvērusi visas sabiedriskās dzīves sfēras.
Latvijas attīstībā un tajā skaitā morālajā attīstībā
šodien ir pienācis laiks, kad ir jābūt skaidrai un sistematizētai pieejai
tikumības jomā. Valsts, kas sevi uzskata par kristīgu valsti, no morāles
viedokļa cenšas kontrolēt visu, kas var ietekmēt tikumības līmeni sabiedrībā,
tiek raidīts, rādīts un iespiests masu informācijas līdzekļos. Atsaukšanās uz
vārda brīvību, reklamējot un legalizējot homoseksuālismu, prostitūciju,
pretdabīgus dzimumsakarus, seksu, vardarbību, ir klaja demagoģija un tikumības
ideālu un normu ignorēšana. Varai ir jāgrib un jāprot izmantot valsts varas
spēku ļaunuma ierobežošanai un labā nodrošināšanai, kas ir morālā jēga valsts
pastāvēšanā vispār. Nav pieļaujams, ka valsts vadība nonāk tādu cilvēku rokās,
kuri vienaldzīgi izturas pret kristīgās tikumības vērtībām. Valsts nekad nesasniegs
augstu materiālo labklājību, ja tās sabiedrībā būs zems morālais līmenis.
