Alberts Bels – tipisks latviešu mietpilsonis
Alberts Bels
“Latvijas Avīzē” izlasīju interviju ar Albertu Belu (http://www.la.lv/loti-stingri-nodalama-vara-un-nauda/). Jauna milzīga vilšanās, līdzšinējo ilūziju totāls sabrukums. Labi, ka Vladimirs Kaijaks aizgāja, manī saglabājot ilūziju par viņa domātāja un mākslinieka varenību. Līdz šim tas attiecās arī uz Albertu Belu.
Līdz šim man bija divi latviešu rakstnieki – Bels un Kaijaks. Diemžēl intervijā atklājās tipisks latviešu mietpilsonis ar tipisku vidusmēra latvieša domāšanas un pasaules izpratnes līmeni. Visvairāk pārsteidza primitīvie un idejiski seklie, un trafaretie spriedumi par mūsu politiku un mūsu valsts attīstību. Pārsteidza šodienas pasaules neizpratne, vienpusīgi šovinistiskā attieksme pret Krieviju, Putinu, notikumiem Ukrainā, Latvijas un Krievijas attiecībām. Nav saprotama viņa jūsmīgā čalošana par šodienas latviešu jaunās un vidējās paaudzes pseidoliterārajiem smērējumiem.
Intervijā piedalās zombēts latviešu inteliģents, kura skatījums nesniedzas pāri mūsu pseidonacionālistu stulbajam viedoklim. Nekāda spēja, zināšanas, izpratne notikumus skatīt globāli analītiski, globāli vēsturiski, globāli perspektīvi. Tā vien gribas teikt, ka cilvēks ar gadiem ir kļuvis muļķāks, pelēkāks, viengabalaināks, garīgi tukšāks. Protams, ja tas tā nebūtu, tad viņu neviens latviešu izdevums neaicinātu uz interviju. Turklāt neaicinātu tik odiozs medijs kā “LA” ar savu aprobežoti pliekano tradicionālo intervētāju.
Arturs Priedītis
/11.09.2014/
